Visbeidzot, jaunatnes jomas darbinieki regulāri saskaras ar izaicinājumiem, pamatojot sava darba nozīmi un nepieciešamība, jo šobrīd nav pieejami drošticamas statistikas vai cita veida datu avoti, kas kalpotu par pierādījumos balstītu bāzi darba ar jaunatni nozīmības pamatojumam kā pašvaldību, tā nacionālā līmenī. Tas lielā mērā diskriminē darba ar jaunatni sektoru kopumā un demotivē tajā strādājošos, kā arī neļauj iespējami efektīvi izmantot ierobežotos jaunatnes jomas resursus.

Visi šie apsvērumi tieši un netieši pamato monitoringa izstrādes un ieviešanas nepieciešamību. Papildus šobrīdējo situāciju kā atbilstošu jaunas monitoringa sistēmas izstrādei pamato arī vairākas nacionāla līmeņa politiskās iniciatīvas – jaunais jaunatnes politikas plānošanas dokuments “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam”, nesenā administratīvi teritoriālā reforma, jaunajā Pašvaldības likumā iestrādātais punkts par pašvaldību autonomo atbildību darba ar jaunatni nodrošināšanā, Valdības rīcības plānā definētais uzdevums izstrādāt monitoringu.

Izpētes īstenotājs:
Personu apvienība, ko veido Latvijas Kultūras akadēmija,
SIA R.EDucation un biedrība "NEXT”

Izpētes pasūtītājs:
Izglītības un zinātnes ministrija